Likums par lielāku drošību pagaidu darbiniekiem: vairāk stabilitātes, mazāk nesaistību
Valdība strādā pie Likuma par lielāku drošību pagaidu darbiniekiem ieviešanas. Šī likuma mērķis ir skaidrs: sniegt pagaidu darbiniekiem lielāku stabilitāti un aizsardzību. Likumprojekts pašlaik tiek izskatīts Pārstāvju palātā. Ja likums tiks pieņemts, paredzams, ka tas stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī.
Organizācijām, kas strādā ar elastīgu darbaspēku, šī ir attīstība, kas jāuztver nopietni jau tagad. Ierosinātās izmaiņas ietekmē līgumu formas, nodarbināmību, izmaksu struktūras un veidu, kā organizācijā tiek veidota elastība.
Būtiska izmaiņa ir fāžu sistēmas pielāgošana. B fāze jeb 3. fāze tiks saīsināta no trim gadiem uz diviem gadiem. Tādējādi pagaidu darbinieks ātrāk pāriet uz C fāzi jeb 4. fāzi un ātrāk kļūst tiesīgs uz beztermiņa darba līgumu.
- Galvenā atziņa
36 mēneši
Iespējams, mainīsies arī ķēdes noteikumi.
Pašlaik darba devēji drīkst piedāvāt trīs terminētus līgumus, pēc kuriem pēc sešu mēnešu pārtraukuma var sākt no jauna. Likumprojektā šis pārtraukums tiek pagarināts līdz 36 mēnešiem. Tādējādi kļūs grūtāk no jauna uzsākt terminētu līgumu sērijas.
Turklāt arvien lielāka nozīme ir līdzvērtīgam atalgojumam. Līdz ar jaunā NBBU koplīguma ieviešanu no 2026. gada 1. janvāra pagaidu darbiniekiem ir tiesības uz darba nosacījumu kopumu, kas ir līdzvērtīgs pastāvīgo darbinieku nosacījumiem līdzīgā amatā. Darba nosacījumus drīkst savstarpēji apmainīt, ja vien kopējā vērtība paliek nemainīga.
2026. gada 21. aprīlī Pārstāvju palāta pieņēma grozījumu, kas ļauj noteikt konkrētus darba nosacījumus, kuriem jābūt identiskiem. Šādos gadījumos atšķirības vairs nevar kompensēt ar citiem darba nosacījumiem.
Politikas veidotājiem un organizācijām tas nozīmē, ka elastīgu darbu arvien mazāk var skatīt atrauti no stratēģiskās personāla politikas. Tie, kuri jau tagad gūst ieskatu līgumu formās, atalgojuma struktūrās un nākotnes personāla vajadzībās, novērš situāciju, kad tiesību akti vēlāk kļūst tikai par labojumu pēc fakta. Pateicoties mūsu zināšanām par juridiskajām iespējām, mēs esam atraduši pareizos risinājumus mūsu partneriem.
Elektromobiļu vadīšana: no mobilitātes izvēles līdz stratēģiskam jautājumam
Arī mobilitāte maina savu raksturu. Braukšana ar elektroauto vairs nav tikai ilgtspējīga izvēle, bet arvien biežāk kļūst par biznesa nepieciešamību. Šo kustību paātrina fosilā transporta izmaksu pieaugums un jauni tiesību akti, tostarp pseido-galīgā nodokļu ieturēšana un Eiropas Ēku energoefektivitātes direktīva.
Organizācijām tas nozīmē, ka mobilitāte, nekustamais īpašums un enerģētikas politika kļūst ciešāk saistīti. Uzņēmumiem ar vairāk nekā divdesmit stāvvietām kopš 2025. gada ir pienākums izveidot uzlādes infrastruktūru. Tādējādi investīcijas uzlādes stacijās ir ne tikai loģiskas, bet daudzos gadījumos arī nepieciešamas.
Tomēr uzlādes infrastruktūru nevajadzētu uzskatīt tikai par izmaksu posteni. Izmantojot HBE un ERE reģistrācijas, enerģiju, kas tiek piegādāta caur uzlādes stacijām, var reģistrēt un tirgot. Tas ļauj uzlādi padarīt ne tikai par servisa pakalpojumu, bet arī par strukturālu ienākumu avotu.
Kam organizācijām tagad jāpievērš uzmanība
Jaunās elastīgā darba likumdošanas un elektrifikācijas kombinācija parāda, ka darba tirgus politika kļūst plašāka nekā tikai personāla plānošana. Tā skar arī mobilitāti, mājokli, atbilstību, ilgtspēju un izmaksu kontroli.
Organizācijām, kas strādā ar starptautiskiem darbiniekiem vai elastīgu darbaspēku, šī saikne ir īpaši svarīga. Izmaiņas līgumu drošībā, atalgojumā un transportā tieši ietekmē pievilcību darba devēja tēlā, darbības nepārtrauktību un kopējās izmaksas uz vienu darbinieku.
Tiem, kuri vēlas raudzīties nākotnē, būtu lietderīgi jau tagad uzdot trīs jautājumus:
- Cik lielā mērā mūsu organizācija ir atkarīga no terminētām un elastīgām līgumu formām?
- Kādu ietekmi līdzvērtīgs atalgojums atstās uz mūsu darba nosacījumiem un pašizmaksu?
- Kā mēs sagatavojam savas atrašanās vietas, darbiniekus un mobilitātes politiku braukšanai ar elektroauto?
Organizācijas, kas uz šiem jautājumiem atbild laicīgi, iegūst lielāku kontroli. Ne tikai pār atbilstību, bet arī pār savu pozīciju darba tirgū, kurā drošība, ilgtspēja un laba darba devēja prakse kļūst arvien nozīmīgāka.
Skatīšanās nākotnē prasa saskaņotību
Likumdošanas un tirgus attīstība reti notiek izolēti. Likums par lielāku drošību pagaidu darbiniekiem prasa asāku skatījumu uz darba attiecībām. Braukšana ar elektroauto prasa izvēli mobilitātē, infrastruktūrā un izmaksās. Kopā tie parāda, ka nākotnei droša organizēšana prasa integrētu politiku.
Nereaģēt tikai tad, kad pārmaiņas kļūst obligātas, bet savlaicīgi saprast, kas gaidāms. Tur slēpjas iespēja izdarīt labākas izvēles. Darbiniekiem, klientiem un organizācijai kopumā.
